Diploms...

Paulu Koelju "Portobello ragana"

Kādu dienu, gandrīz veselu semestri apgūstot vienādojumus, aprēķinus un citas pamatzināšanas, viņa paziņoja, ka fakultāti pamet.
- Bet mēs par to pat neesam apspriedušies! - iesaucos.
- Man ir bail runāt par to pat pašai ar sevi. Šorīt biju iegājusi pie savas frizieres; viņa strādā dienu un nakti, lai meita varētu iegūt sociologa diplomu. Meita ir beigusi šo fakultāti, bet, izklauvējusies pie daudzām durvīm, atradusi tikai sekretāres darbu kādā cementa rūpnīcā. Taču mana friziere ar lepnumu joprojām atkārto: "'Meitai ir diploms!"
Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi iestājās un beidza augstskolu tikai tāpēc, ka viņiem tika teikts - universitāte ir svarīga; lai dzīvē tiktu uz augšu , tev jābūt diplomam. Un tā pasaule paliek bez daudziem lieliskiem dārzniekiem, maizes cepējiem, antikvāriem, skulptoriem, rakstniekiem.
Ierosināju mazliet apdomāties, pirms pieņemt tik izšķirošu soli, bet Atēna atbildēja ar citātu no Roberta Frosta:

Mežā ceļi pašķīrās, un es
Pa to, kas bija šaurāks, gāju -
Un tas, lūk, bija izšķiroši.