Mans vārds

Vineta jeb Wineta (dažreiz saukta Jomsborga) ir sena un leģendāra pilsēta, kas, iespējams, atradusies Baltijas jūras Vācijas vai Polijas krastā. Stāsta, ka tā atradusies pašreizējās Wolinas pilsētas vietā Polijā vai Zinnovicā uz Usedomas salas Vācijā. Mūsdienu versija ir, ka tā atradusies netālu no Bārtas Meklenburgā - Vorpommernas. Visās šajās pilsētās tūristus cenšas piesaistīt ar Vinetas muzejiem un Vinetas - Vikingu festivāliem. Ap 970.gadu Ybrāhīm ibn Ya`qūb, Kordobas kalifa sūtnis, rakstīja, ka Pomerānijā ir liela osta ar “divpadsmit vārtiem”, kuras bruņotie spēki ir stiprāki par “visām ziemeļu tautām”.
Dāņu flote iznīcināja Vinetu 1159.gadā Wendas krusta karu gājiena laikā. Vienpadsmitā un divpadsmitā gadsimta tirgotāji runāja par pilsētu, kas bija visspēcīgākā osta Baltijas jūrā. Brēmenes bīskaps Adams rakstīja, ka Vineta ir lielākā no Eiropas pilsētām.
Pastāv leģenda, ka Vineta gājusi bojā vētras laikā tās iedzīvotāju grēku dēļ un ka pirms tās noslīkšanas ir bijušas brīdinājuma zīmes. Pastāv viedoklis, ka Vineta applūda Oderas upes deltas sadalošo kanālu pārvietošanas dēļ.
1840.gados, Timofey Granovsky atmeta domu par Vinetu kā viduslaiku leģendu. Zinātnisku pierādījumu par Vinetas eksistenci joprojām nav.
Daiļliteratūrā, Vinetu apmeklē Nilss Holgersons Selmas Lāgerlefas “Nilsa brīnišķīgajos piedzīvojumos” un arī Gintera Grāsa “Žurkā”.

Lūk, kas teikts par manu vārdu PMLP personvārdu datu bāzē:

Intelekta un snobisma apvienojums. Ar oriģinālu domāšanu. Ne no kā nebaidās. Tā kā vārds cēlies no itāļu valodas un nozīmē "vīna dziesmiņa", labprāt ielaižas avantūrās un dodas ceļojumā. Sērīgā garastāvoklī nolemj nodoties bohēmai. Bieži vien neapprecas tāpēc, ka atzīst privilēģiju: ja nevar būt par nastu vīra kamiešos un nospiest viņu pie zemes, - nav vērts sevi saistīt! Prot sevi "pasniegt". Viņai raksturīgs agresīvs stils.

Pakomentēšu mazliet vai atbilst
Intelekta un snobisma apvienojums. Es līdz šim domāju, kā nosaukt to īpašību salikumu apātiska pārākuma sajūta. Lai kā man patiktu, vai nepatiktu, bet tā laikam tomēr ir...
Ar oriģinālu domāšanu. Nu, ja ka par mani - ja tu teiksi balts, es teikšu rozā; tev būs silts, man - garšīgs. Ja tev garšo apelsīns - iedošu greifrūtu...
Ne no kā nebaidās. Baidos gan, un kā vēl. Tā man tāda kā fobija - no visa baidīties, bet es varu aizžmiegt acis un lēkt nezināmā virzienā... ja par to var teikt "ne no kā nebaidās"...
Tā kā vārds cēlies no itāļu valodas un nozīmē "vīna dziesmiņa", labprāt ielaižas avantūrās un dodas ceļojumā. Un kā vēl - esmu vienmēr gatava kaut kur braukt un uz visādām avantūrām piesakos bez domāšanas. Tas man patīk!
Sērīgā garastāvoklī nolemj nodoties bohēmai. Vai tad tā nedara visi, lai mazliet atpūstos no visa un izdomātu, kā sev uzlabot omu?
Bieži vien neapprecas tāpēc, ka atzīst privilēģiju: ja nevar būt par nastu vīra kamiešos un nospiest viņu pie zemes, - nav vērts sevi saistīt! Šitas man patīk Ja jau esmu precējusies, tad esmu nospiedusi savu vīru pie zemes...
Prot sevi "pasniegt". Oi, šitas gan man pašai tā neliekas, tad jāmeklē pēc īstajiem vārdiem, lai pareizāk to izteiktu.
Viņai raksturīgs agresīvs stils. Kapēc agresīvs? Īss un konkrēts! Lakonisks. Ko tur daudz ucināties.
Vēl manā vārdā sauc saldējuma torti, kartupeļu šķirni, Vācijā restorānu, saldējuma fasēšanas iekārtu, izbijušo aizsardzības ministru Vinetu Veldri un galda spēli.