Kāpēc es galu galā vismīļāk tomēr biedrojos ar dabu? Tāpēc, ka tai vienmēr ir taisnība un kļūdos parasti es.
Johans Volfgangs fon Gēte

27 marts, 2009

Es neesmu burve...

/Māra Zālīte/
***
Es neesmu burve,
Es tikai mācos,
Man tā vēl īsti
Noburt nav nācies,

Bet naktīs, kad skumjas
Kā pūces smejas,
Man gribas, lai nātres
Kļūst orhidejas,

Un rītos, kad gaisma
Kā pelēka seja,
Man gribas, lai akmeņi
Aizpūko vējā,

Un dienās, kad mākoņi
Nēsā dzeju,
Man gribas, lai debesis
Papīrā lejas,

Bet vakaros, taureņi skropstām garām
Kad ugunī iekšā dejo,
Es dzirdu — jā — skumjas atkal
Kā pūces smejas.

Es neesmu burve,
Es tikko mācīties sāku,
Tik daudz es gribētu noburt,
Man neiznāk.

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru